16,2 % uzņēmējsabiedrību īpašnieku un amatpersonu kavē savas maksājumu saistības [17.02.2010]

Kredītmenedžmenta kompānija SIA Paus Konsults sadarbībā ar juridisko personu datu bāzes izveidotāju Firmas.lv veikusi pētījumu, kurā noskaidrots, cik daudziem Komercreģistrā reģistrētu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām ir problēmas ar savu personīgo kredītmaksājumu kārtošanu. Rezultāti rāda, ka kavēto maksājumu datu bāzē nonāk arvien vairāk uzņēmumu īpašnieku, kuriem ir nenokārtotas parādsaistības. 

Pētījumā izmantota informācija no Firmas.lv datu bāzes, kurā pieejama Uzņēmumu reģistra informācija, un tajā esošie ieraksti salīdzināti ar SIA Paus Konsults parādnieku datu bāzē Risk.lv atrodamo informāciju par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem.  

Aiz katra uzņēmuma stāv fiziskas personas – uzņēmuma īpašnieki un vadītāji, kuriem, kā jebkurai citai fiziskai personai, var būt sava pozitīvā vai negatīvā kredītvēsture. Laikā, kad Latvijā strauji uzlabojās ekonomiskā situācija, daudzi uzsāka uzņēmējdarbību. Tas bija labs laiks celtniecības, tirdzniecības un dažādu pakalpojumu sniegšanai, jo bankas bija pretimnākošas un piedāvāja dažādus jauno uzņēmēju atbalsta komplektus: skaidras naudas aizdevumus, patēriņa kredītus, overdraftus, kredītlīnijas u.c. Taču jau tad daudzas kredītiestādes bija piesardzīgas un juridisko personu aizņēmumiem piesaistīja galvotājus – uzņēmuma īpašniekus un amatpersonas, kuriem tieši šobrīd – ekonomiskās krīzes laikā, kad uzņēmumi nespēj kārtot savas saistības ar kreditoriem, jāuzņemas atbildība par galvojumiem, kurus snieguši kreditoriem. 

Pētījuma rezultāti rāda, ka iepriekš minētais ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi uzņēmumu īpašnieki un amatpersonas ir parādnieku datu bāzē. Tomēr nevar noliegt, ka ir arī daudz uzņēmēju, kuru personiskā attieksme pret savu personīgo saistību kārtošanu ir nolaidīga, un arī šie gadījumi parādās šajā statistikā. 

Turpmāk Paus Konsults klientiem, izmantojot Firmas.lv datu bāzi, būs iespēja pārbaudīt savu sadarbības partneru – uzņēmējsabiedrību īpašnieku un amatpersonu kredītvēsturi, saņemot informāciju par šo personu neizpildītajām saistībām.

Tikai 6% aptaujāto ir pilnībā informēti par kredītsaistību nepildīšanas sekām [09.04.2009]

Paus Konsults un GfK Baltic Latvijas iedzīvotāju interneta aptauja par zināšanām par kredītsaistību nepildīšanas sekām atklāj būtiskas pretrunas – 70% respondentu domā, ka zina, kādas ir kredītsaistību nepildīšanas sekas. Bet pētot dziļāk, atklājas, ka visas faktiskās hipotekārā kredīta, auto līzinga un īstermiņa kredītsaistību nepildīšanas sekas var nosaukt tikai 6% respondentu. Liela daļa respondentu nezina, ka parāda saistības hipotekārajam kredītam un auto līzingam neaprobežojas ar ķīlas vērtību. Visvieglprātīgākā attieksme ir pret īstermiņa saistībām – iedzīvotāji neapzinās, ka kredītsaistību nepildīšanas gadījumā sekas ir līdzvērtīgas ilgtermiņa saistībām.

Vissliktāk aptaujātie ir informēti par īstermiņa kredītsaistību nepildīšanas sekām. Tikai 15% respondentu atzīmējuši visas atbilžu variantos norādītās sekas kredītsaistību nepildīšanas gadījumā. Par hipotekāro kredītu saistību neizpildi pilnībā ir informēti 16% respondentu, savukārt par auto līzinga – 19%. Pētījums rāda, ka 58% respondentu zina, ka kredītsaistību nepildīšanas gadījumā sekas ir vienādas gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītiem, savukārt 38% uzskata, ka hipotekārā kredīta saistību nepildīšanas gadījumā, sekas būs nopietnākas.

Par hipotekārā kredīta saistību nepildīšanas sekām visbiežāk minēta kredītvēstures sabojāšana (83%), nekustamā īpašuma atņemšana (80%) un fakts, ka atmaksa tiek pieprasīta arī no galvotāja (70%). Savukārt, tikai 60% respondentu zina, ka par parādu jāturpina maksāt arī tad, ja īpašums tiek atsavināts. Par auto līzinga nepildīšanas sekām visbiežāk tiek minēti gadījumi, kad cilvēkam atņem auto (84%) un tiek sabojāta kredītvēsture (78%). Daudz mazāk cilvēku ir informēti, ka jāturpina apmaksāt parādu arī tad, kad auto ir atņemts (56%) un atmaksa tiek prasīta arī no galvotāja (56%). Tikai katrs ceturtais aptaujātais zina, ka auto līzinga nemaksāšanas gadījumā viņam var atsavināt nekustamo īpašumu.

Savukārt, par īstermiņa kredītsaistību nepildīšanu lielākā daļa respondentu – 80% min sabojātu kredītvēsturi. Ievērojami mazāk cilvēku zina, ka par kredītlīnijas vai, piemēram, nomaksas saistību nepildīšanu var atņemt nekustamo īpašumu (zina tikai 19%), kustamo īpašumu (27%) un atmaksa tiek prasīta arī no galvotāja (44%). Turklāt 10% respondentu vispār nevarēja atbildēt uz jautājumu par īstermiņa saistību nepildīšanu.

Paus Konsults uzsāks sadarbību ar AS Latvenergo [27.10.2008]

Kompānija Paus Konsults ir uzvarējusi konkursā par AS Latvenergo debitoru parādu piedziņu. Šī iespēja strādāt ar vienu no lielākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem, ir apliecinājums Paus Konsults veiksmīgajai un profesionālajai darbībai parādu piedziņas jomā vairāk nekā 10 gadu garumā.

Vidējais Latvijas parādnieks ir 40 gadus vecs vīrietis ar Ls 500 lielu parādu [18.04.2008]

Vidējais Latvijas parādnieks ir 40 gadus vecs vīrietis ar parādu līdz 500 latiem un dzīvo Latvijas reģionos, liecina Paus Konsults izstrādātais sociāldemogrāfiskais parādnieka portrets.Lai arī parādu piedziņas process nepārtraukti tiek uzlabots, parādu piedziņai nodoto lietu skaits turpina augt un parādu piedziņa kļūst arvien sarežģītāka. Tādēļ, lai apzinātu reālo situāciju parādnieku jomā, tika veikts pētījums par parādnieka sociāldemogrāfisko portretu.

Pētījums atklāj, ka no visiem parādniekiem 57% ir vīrieši un 43% - sievietes. 49% parādnieku ir vecumā no 26 līdz 49 gadiem, bet 31% - vecumā no 18 līdz 25 gadiem.No visiem datubāzē esošajiem parādniekiem 72,3% dzīvo Latvijas reģionos un tikai 27,7% - Rīgā. Neskaitot Rīgu un Rīgas rajonu, vislielākais parādnieku skaits ir Liepājā un tās rajonā - 6,2%, Jelgavā un tās rajonā - 5,5%, Daugavpilī un tās rajonā - 5,3%, Ventspilī, Talsos, Ogrē un to rajonos - 3,1%. Pārējos Latvijas rajonos parādnieku skaits ir zem 3%.Vislielākais skaits parādnieku - 82% - strādā privātajā sektorā. Valsts sektorā strādā 12%, bet 6% parādnieku ir pensionāri.43,9% parādnieku ir parādā summu, kas mazāka par 100 latiem, bet 42,6% ir parādā naudas summu no 101 līdz 500 latiem. Visbiežāk šī neatdotā naudas summa ir par patēriņa precēm un pakalpojumiem. 0,9% parādnieku ir parādā no 5001 līdz 100 000 latu.

Izveidots kredītreitings privātpersonām [10.04.2008]

Kredītreitings sniedz kreditoram informāciju par iespējamā kredīta ņēmēja maksātspēju un iespējamajiem riskiem, ja tiek aizdota nauda attiecīgajai personai.Privātpersonu kredītreitings tiek izstrādāts, ņemot vērā sadarbības partneru sniegto informāciju par debitoru, kā arī kredītmenedžmenta kompānijas Paus Konsults piedziņas laikā iegūto informāciju. Veidojot kredītreitingu, tiek ņemti vērā 24 kritēriji, piemēram, vai parādu nokārtojis pats parādnieks vai trešā persona, vai parādniekam ir atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm u.tml. lietām, vai parādniekam ir pastāvīga dzīvesvieta, kāda ir parādnieka personiskā attieksme u.tml.

Paus Konsults uzvarējis konkursā par parādu piedziņu AS SEB Unibanka [17.03.2008]

Tas nozīmē, ka turpmāk SEB Unibankas parādnieki (kavētie maksājumi par norēķinu kartēm, kredītiem, līzingu, overdraftu u.c.) tiks iekļauti Risk.lv datu bāzē, kurā tādējādi būs apkopoti visu Latvijas lielāko banku un finanšu institūciju, kā arī dažādu nozaru uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju debitoru kavētie maksājumi.