Kredītmenedžmenta kompānija SIA Paus Konsults sadarbībā ar juridisko personu datu bāzes izveidotāju Firmas.lv veikusi pētījumu, kurā noskaidrots, cik daudziem Komercreģistrā reģistrētu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām ir problēmas ar savu personīgo kredītmaksājumu kārtošanu. Rezultāti rāda, ka kavēto maksājumu datu bāzē nonāk arvien vairāk uzņēmumu īpašnieku, kuriem ir nenokārtotas parādsaistības. 

Pētījumā izmantota informācija no Firmas.lv datu bāzes, kurā pieejama Uzņēmumu reģistra informācija, un tajā esošie ieraksti salīdzināti ar SIA Paus Konsults parādnieku datu bāzē Risk.lv atrodamo informāciju par savlaicīgi neveiktiem maksājumiem.  

Aiz katra uzņēmuma stāv fiziskas personas – uzņēmuma īpašnieki un vadītāji, kuriem, kā jebkurai citai fiziskai personai, var būt sava pozitīvā vai negatīvā kredītvēsture. Laikā, kad Latvijā strauji uzlabojās ekonomiskā situācija, daudzi uzsāka uzņēmējdarbību. Tas bija labs laiks celtniecības, tirdzniecības un dažādu pakalpojumu sniegšanai, jo bankas bija pretimnākošas un piedāvāja dažādus jauno uzņēmēju atbalsta komplektus: skaidras naudas aizdevumus, patēriņa kredītus, overdraftus, kredītlīnijas u.c. Taču jau tad daudzas kredītiestādes bija piesardzīgas un juridisko personu aizņēmumiem piesaistīja galvotājus – uzņēmuma īpašniekus un amatpersonas, kuriem tieši šobrīd – ekonomiskās krīzes laikā, kad uzņēmumi nespēj kārtot savas saistības ar kreditoriem, jāuzņemas atbildība par galvojumiem, kurus snieguši kreditoriem. 

Pētījuma rezultāti rāda, ka iepriekš minētais ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi uzņēmumu īpašnieki un amatpersonas ir parādnieku datu bāzē. Tomēr nevar noliegt, ka ir arī daudz uzņēmēju, kuru personiskā attieksme pret savu personīgo saistību kārtošanu ir nolaidīga, un arī šie gadījumi parādās šajā statistikā. 

Turpmāk Paus Konsults klientiem, izmantojot Firmas.lv datu bāzi, būs iespēja pārbaudīt savu sadarbības partneru – uzņēmējsabiedrību īpašnieku un amatpersonu kredītvēsturi, saņemot informāciju par šo personu neizpildītajām saistībām.

Paus Konsults un GfK Baltic Latvijas iedzīvotāju interneta aptauja par zināšanām par kredītsaistību nepildīšanas sekām atklāj būtiskas pretrunas – 70% respondentu domā, ka zina, kādas ir kredītsaistību nepildīšanas sekas. Bet pētot dziļāk, atklājas, ka visas faktiskās hipotekārā kredīta, auto līzinga un īstermiņa kredītsaistību nepildīšanas sekas var nosaukt tikai 6% respondentu. Liela daļa respondentu nezina, ka parāda saistības hipotekārajam kredītam un auto līzingam neaprobežojas ar ķīlas vērtību. Visvieglprātīgākā attieksme ir pret īstermiņa saistībām – iedzīvotāji neapzinās, ka kredītsaistību nepildīšanas gadījumā sekas ir līdzvērtīgas ilgtermiņa saistībām.

Vissliktāk aptaujātie ir informēti par īstermiņa kredītsaistību nepildīšanas sekām. Tikai 15% respondentu atzīmējuši visas atbilžu variantos norādītās sekas kredītsaistību nepildīšanas gadījumā. Par hipotekāro kredītu saistību neizpildi pilnībā ir informēti 16% respondentu, savukārt par auto līzinga – 19%. Pētījums rāda, ka 58% respondentu zina, ka kredītsaistību nepildīšanas gadījumā sekas ir vienādas gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītiem, savukārt 38% uzskata, ka hipotekārā kredīta saistību nepildīšanas gadījumā, sekas būs nopietnākas.

Par hipotekārā kredīta saistību nepildīšanas sekām visbiežāk minēta kredītvēstures sabojāšana (83%), nekustamā īpašuma atņemšana (80%) un fakts, ka atmaksa tiek pieprasīta arī no galvotāja (70%). Savukārt, tikai 60% respondentu zina, ka par parādu jāturpina maksāt arī tad, ja īpašums tiek atsavināts. Par auto līzinga nepildīšanas sekām visbiežāk tiek minēti gadījumi, kad cilvēkam atņem auto (84%) un tiek sabojāta kredītvēsture (78%). Daudz mazāk cilvēku ir informēti, ka jāturpina apmaksāt parādu arī tad, kad auto ir atņemts (56%) un atmaksa tiek prasīta arī no galvotāja (56%). Tikai katrs ceturtais aptaujātais zina, ka auto līzinga nemaksāšanas gadījumā viņam var atsavināt nekustamo īpašumu.

Savukārt, par īstermiņa kredītsaistību nepildīšanu lielākā daļa respondentu – 80% min sabojātu kredītvēsturi. Ievērojami mazāk cilvēku zina, ka par kredītlīnijas vai, piemēram, nomaksas saistību nepildīšanu var atņemt nekustamo īpašumu (zina tikai 19%), kustamo īpašumu (27%) un atmaksa tiek prasīta arī no galvotāja (44%). Turklāt 10% respondentu vispār nevarēja atbildēt uz jautājumu par īstermiņa saistību nepildīšanu.

Kompānija Paus Konsults ir uzvarējusi konkursā par AS Latvenergo debitoru parādu piedziņu. Šī iespēja strādāt ar vienu no lielākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem, ir apliecinājums Paus Konsults veiksmīgajai un profesionālajai darbībai parādu piedziņas jomā vairāk nekā 10 gadu garumā.